Salīdzināt Audi Q5 8R oriģinālo un aftermarket DPF, ja reģenerācija notiek pārāk bieži?

Oriģinālais DPF parasti kalpo ilgāk, jo tā sienas ir biezākas un keramika kvalitatīvāka, bet aftermarket daļa var būt lētāka, taču bieži vien tā ir plānāka un ātrāk aizsērē. Ja reģenerācija notiek pārāk bieži, vispirms jāpārbauda EGR vārsts, degvielas spiediens un eļļas līmenis, jo tas nav tikai DPF vaina. Pēc manas pieredzes, lēts aftermarket DPF ar biežu reģenerāciju var radīt lielākus izdevumus nekā oriģināls, jo tas var izraisīt turbo un motorola eļļas piesārņojumu.

Saskatu vienu būtisku atšķirību, ko daudzi ignorē: oriģinālais DPF ir kalibrēts tieši Q5 8R dzinēja vadības blokam, tāpēc reģenerācijas cikli ir optimizēti pēc spiediena un temperatūras sensoriem, bet aftermarket bieži vien ir universāls, ar mazāku soot kapacitāti un citādu porainību. Ja reģenerācija notiek pārāk bieži, es vispirms pārbaudītu nevis pašu filtru, bet gan degvielas iesmidzināšanas korekcijas vērtības un turbo ģeometrijas kustīgumu, jo šie Audi dīzeļi mēdz dot neprecīzu DPF spiediena starpību, ja mainīga ģeometrija iestrēgst. Manā praksē pēdējais aftermarket, ko liku, bija ar plānāku keramiku, un pēc 20 tūkstošiem km tas sāka dot regulāras reģenerācijas ik pēc 150 km, kamēr oriģināls turēja 400-500 km robežu, bet tas maksāja trīsreiz vairāk, tāpēc es ieteiktu vispirms veikt datordiagnostiku un pārbaudīt, vai vaina nav citur.

Bieža reģenerācija norāda uz spiediena starpības sensora datu neatbilstību, nevis tikai paša filtra kvalitāti. Oriģinālais DPF ir aprēķināts ar precīzu soot uzkrāšanās modeli, bet aftermarket bieži vien maina plūsmas pretestību, kas izjauc šo aprēķinu. Pārbaudi pirmkārt spiediena sensoru un tā caurulītes, jo netīrs sensors liek ECU domāt, ka filtrs ir pilns, un sāk reģenerēt ik pēc 100 km, pat ja pats DPF ir tikai daļēji piesātināts. Ja sensors ir tīrs, tad aftermarket filtrs ar mazāku substrāta tilpumu vienkārši nespēj noturēt pelnus, tāpēc reģenerācijas intervāls sarūk uz pusi.

Pirmkārt, jāatzīst, ka oriģinālais DPF izmanto citu pārklājuma katalizatora sastāvu, kas ļauj reģenerāciju sākt zemākā temperatūrā, ap 550°C, bet aftermarket filtram bieži vien vajag augstāku, līdz 650°C, tāpēc ECU palielina iesmidzināšanu un reģenerācijas biežumu, lai kompensētu. Manā pieredzē, ja pēc aftermarket uzstādīšanas reģenerācija kļūst biežāka, vaina nav pašā filtrā, bet gan tā sienu biezuma un soot kapacitātes neatbilstībā, kas liek sensoru datiem svārstīties.

Otrkārt, iesaku pārbaudīt DPF priekšā esošo lambda sensoru un iesmidzināšanas korekcijas vērtības, jo aftermarket filtrs ar lielāku pretestību var izraisīt nepareizu lambda mērījumu, un ECU interpretē to kā pārslodzi. Ja reģenerācija notiek ik pēc 200 km, nevis 500 km, tad lētāk būs uzstādīt oriģinālo filtru, jo aftermarket ar biežu reģenerāciju palielinās degvielas patēriņu un eļļas atšķaidīšanu, kas galu galā maksās vairāk par ietaupīto pirkumā.

Mērījumi rāda, ka oriģinālais DPF ir ar precīzu sienu porainību un katalizatora pārklājumu, kas atbilst 2.0 TDI dzinēja injekcijas profilam, bet aftermarket bieži vien ir ar lielāku sākotnējo spiediena kritumu, tāpēc ECU redz augstāku diferenciālo spiedienu un uzskata, ka filtrs ir pilns, tāpēc sāk reģenerāciju katru 50 km, pat ja filtrs ir tukšs. Ieteiktu, ja jau uzstādīts aftermarket, pārprogrammēt DPF modeli ar VCDS vai pārbaudīt, vai filtra ražotājs norāda pielāgotu sensora kalibrāciju, citādi tu iegūsi tikai biežākus reģenerācijas ciklus un lielāku degvielas patēriņu.